Delfi.lv: Latgales jaunie veiksmes stāsti – augsto tehnoloģiju uzņēmumi maina reģiona seju!
Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir jaunākā no īpašajām teritorijām uzņēmumu atbalstam – tā izveidota tikai 2017. gadā. Ja sākotnēji tajā strādājošo uzņēmumu kopējais apgrozījums bija ap 20 miljoniem eiro gadā, tad pērn tas pārsniedza pusmiljardu eiro. SEZ uzņēmumi lauž stereotipus par Latgales atpalicību – šeit izveidojies augsto tehnoloģiju klasteris, kura darbinieku ikdienas darba apģērba neatņemama sastāvdaļa ir baltie cimdi.
Latgales SEZ atšķiras no citām speciālajām ekonomiskajām zonām ar to, ka tai nav noteiktas konkrētas teritorijas. Šāds modelis aizgūts no Polijas. SEZ statuss reģionā var tikt piešķirts konkrētām zemes vai ēku vienībām, kopējai platībai nepārsniedzot 5 % no Latgales plānošanas reģiona teritorijas.
“Tā ir ievērojama teritorija. Dod dievs, lai tie uzņēmēji nāktu un mēs viņus varētu atbalstīt,” uzsver Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.
“Tas ir loģiski, ka visa pierobežas teritorija tiek nosegta,” par Alūksnes pievienošanu SEZ saka Iveta Maļina-Tabūne, Latgales plānošanas reģiona administrācijas vadītāja un Latgales speciālās ekonomiskās zonas pārvaldniece. Viņa piebilst, ka Alūksnes pusē identificēti vairāki spēcīgi uzņēmumi, kas varētu paplašināt darbību, izmantojot SEZ sniegtās priekšrocības.
- Latgales SEZ izveidota 2017. gadā.
- SEZ teritorija šobrīd aizņem 147,48 ha jeb aptuveni 0,01 % no Latgales plānošanas reģiona.
- SEZ statusu saņēmuši 38 uzņēmumi; darbības virzieni – metālapstrāde, kokapstrāde, tekstilrūpniecība un optoelektronika.
- 2024. gadā LSEZ kapitālsabiedrību kopējais neto apgrozījums bija 451 miljons eiro (bez lielajiem uzņēmumiem, kas vēl nav iesnieguši savus pārskatus).
- 2024. gadā Latgales SEZ kapitālsabiedrību kopējā peļņa bija 53 miljoni eiro (bez lielajiem uzņēmumiem).
- Kapitālsabiedrības nodarbina 2270 darbiniekus; salīdzinājumam – 2017. gadā – 390.
- Vidējais atalgojums 2024. gadā bija diapazonā no 745 līdz 3800 eiro (bruto).
- Uzņēmumu investīcijas-Līdz šim veikti ieguldījumi uzņēmumu attīstībā, izmantojot SEZ atbalstu: 111,6 miljoni eiro
-2024. gadā veiktie ieguldījumi uzņēmumu attīstībā, izmantojot SEZ atbalstu: 39,6 miljoni eiro.
-Mazākais ieguldījumu līgums: 7000 eiro.
-Lielākais ieguldījumu līgums: 34 miljoni eiro. - Nomaksātie nodokļi-Uzņēmumu nomaksātais VSAOI un IIN visā periodā: 67,6 miljoni eiro.
-Uzņēmumu nomaksātais VSAOI un IIN 2024. gadā: 29 miljoni eiro.
Augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstība būtiski uzlabojusi Latgales pilsētu iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, un šobrīd visaugstākais rādītājs ir Līvānos, kurus vietējie dēvē par optiskās šķiedras galvaspilsētu. Turklāt šajos datos nav iekļauti “Ceram Optec” finanšu rādītāji, jo uzņēmums reģistrēts Rīgā.
“Light Guide Optics International” SEZ statusu ieguva 2018. gadā. “Sākumā mēs pret to attiecāmies ar skepsi un vairāk izmantojām dažādu Eiropas projektu naudas. Tad radās ideja, ka varbūt vajadzētu pamēģināt, un mēs iesniedzām nelielu projektu, kas bija saistīts ar ražošanas jaudu palielināšanu. Redzējām, ka tas strādā. Un tad jau tas aizgāja,” tagad stāsta Pfafrods.
Skepse bija par to, vai dalība SEZ dos gaidīto rezultātu. Tobrīd uzņēmums vēl nejutās tik finansiāli spēcīgs, savukārt SEZ gadījumā būtība ir tāda – uzņēmums pats iegulda un pretī saņem nodokļu atvieglojumus. Ja uzņēmums vēlāk izmaksā dividendes īpašniekiem, tad tās netiek apliktas ar nodokli.
Viņš arī norāda, ka SEZ priekšrocības vairāk izjūt lielie uzņēmumi, kas var investēt no saviem līdzekļiem. “Ja tu neinvestē savu naudu, tad SEZ projekti nekādu labumu nedod,” uzskata Pfafrods. Savukārt jauniem uzņēmumiem, kas tikai uzsāk darbību un kuriem vajag piesaistīt līdzekļus, jāmeklē citi mehānismi, kā atbalstīt šādus biznesus.
Šobrīd uzņēmums īsteno vēl vienu projektu 33 miljonu eiro apmērā, ko plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām. Kad pērn viesojāmies “Light Guide Optics International”, tikko bija nojaukta vecā ēka, kuras vietā top jauns, moderns šķiedrvilkšanas cehs.
“Pašlaik mums darbojas pieci šķiedru vilkšanas torņi, bet tur būs iespējams uzstādīt pat 24. Tā ir būtiska jaudas palielināšana, kas ir saistīta ar mūsu jaunajiem projektiem,” stāsta Pfafrods. Viņš cer, ka ēka līdz Ziemassvētkiem jau tiks pie jumta.
Maļina-Tabūne norāda, ka šobrīd tiek kopīgi meklēts risinājums ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju un Zemkopības ministriju, lai nākotnē arī šie uzņēmumi varētu izmantot SEZ sniegtās priekšrocības.
Adamovičs piebilst, ka vairākkārt notikušas sarunas arī par aizsardzības industrijas attīstību Latgalē. “Tās ir sarunas ar Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju,” viņš saka, piebilstot, ka Latgalē ir uzņēmumi, kas būtu gatavi ražot militāro produkciju, piemēram, dronus.
Vaicāta, vai Latgale varētu iztikt bez speciālās ekonomiskās zonas, Maļina-Tabūne norāda, ka šobrīd pēc apgrozījuma un peļņas lielāko uzņēmumu Latgales reģionā vienkārši nebūtu. “Nebūtu arī vairāku citu uzņēmumu, kurus mēs esam ieveduši sadarbībā ar pašvaldībām,” viņa saka, īpaši izceļot labo sadarbību ar pašvaldībām industriālo zonu attīstībā.
Viņa arī norāda, ka investoru interese nākt ir, varbūt ne uzreiz – kad beigsies Krievijas karš Ukrainā.
“Taču tad tev ir jābūt gatavam piedāvāt to “burkānu”, jo visas valstis pasaules līmenī cīnās par to vai citu investīciju, sevišķi ar augstu pievienoto vērtību, nonākšanu savā teritorijā,” saka Maļina-Tabūne. Viņa uzsver, ka šim mērķim nepieciešami konkrēti instrumenti un attīstīta infrastruktūra, kā arī pārdomāta pieeja darbaspēka sagatavošanai. “Ir jādomā, kāds ir mūsu augstākās izglītības iestāžu sagatavotais darbaspēks un cik lielā mērā tas atbilst darba tirgus vajadzībām,” viņa piebilst.
2020. gada septembrī uzņēmuma grupas vadība pirmoreiz tikās ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA), Ārlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu iespēju atvērt ražotni Latvijā, stāsta “Pulsar Optics” valdes loceklis Pāvels Grigorjevs. Jau tajā pašā gadā – 2020. gada decembrī – uzņēmums tika reģistrēts un pusgada laikā sāka ražošanu.
Viņš atzīst, ka ražotnes atvēršanai tika apsvērtas arī citas valstis, tomēr Latvijai un tieši Daugavpilij par labu nākuši vairāki faktori. Pirmkārt, atrašanās vieta ir loģistiski izdevīga – tuvu mātesuzņēmumam Lietuvā. Otrkārt, jau sākotnēji bija skaidrs, ka būs nepieciešams daudz darbinieku, un Daugavpils vēsturiski ir ražošanas pilsēta ar atbilstošu darbaspēku. Pašlaik uzņēmumā strādā aptuveni 350 cilvēku.
Priekšrocība bija arī infrastruktūras pieejamība Latgales SEZ. Šobrīd uzņēmums darbojas divās ēkās Daugavpilī. Grigorjevs uzsver, ka sadarbība ar Latgales SEZ un Daugavpils domi bijusi ļoti laba. “Protams, arī atbalsta programmas – piemēram, nodokļu atvieglojumi nekustamajam īpašumam un ienākuma nodoklim – ir būtisks faktors, ko var izmantot. Bet nav tā, ka mēs tikai saņemam labumus, – ikdienas komunikācija arī ir būtiska,” norāda uzņēmuma pārstāvis.
Foto: Kārlis Dambrāns/Delfi
Viņš stāsta, ka līdz šim uzņēmumam noslēgti līgumi par četru piecu projektu īstenošanu. “Gandrīz visas lielās iekārtas, ko mēs esam iepirkuši, ir bijušas caur SEZ projektiem,” stāsta Grigorjevs, piebilstot, ka uzņēmums raugās, kādus projektus varētu īstenot arī nākotnē.
Viņš piekrīt Pfafroda teiktajam, ka lielāki uzņēmumi SEZ priekšrocības izjūt vairāk, tomēr uzsver, ka arī mazajiem uzņēmumiem tiek sniegts būtisks atbalsts.
Vaicāts, kā, viņaprāt, varētu uzlabot SEZ programmu, Grigorjevs norāda, ka varētu ieviest vēl vairāk atvieglojumu un atbalsta pasākumu, lai investoriem dalība programmā būtu vēl pievilcīgāka. “Jo vairāk tu varēsi ieekonomēt, jo vairāk varēsi atdot uzņēmumu attīstībai,” saka Grigorjevs.
Tieši mājokļu trūkumu uzsver gan SEZ pārstāvji, gan vietējie uzņēmēji. “Tas ir aktuāls jautājums, īpaši šobrīd, piemēram, Līvānu gadījumā, jo pie tik augstām algām, kur vidējā alga ir 3800 eiro un abi jaunieši strādā, viņi tomēr vēlas modernus, jaunus mājokļus,” saka Maļina-Tabūne.
2022. gadā “Latvijas Radio” ziņoja, ka darbinieku izmitināšanai “Pulsar Optics” varētu iegādāties Daugavpils ķīmiskās šķiedras uzņēmuma profilaktorija teritoriju, taču pašvaldības dome piedāvāja citu risinājumu – īrēt dzīvokļus renovētā mājā. “Bet dzīvokļu [trūkuma – red.] jautājums ir tas, ko mēs arī valdībai vienmēr sakām, kad viņi ir pie mums ciemos,” saka “Pulsar Optics” valdes loceklis Pāvels Grigorjevs.
Maļina-Tabūne norāda, ka šajā jautājumā būtu nepieciešams valsts atbalsts, lai īstenotu vismaz pirmos jauno mājokļu būvniecības projektus. “Mēs saprotam, ka nevaram uzrādīt tik augstu pārdošanas vērtību nekustamā īpašuma darījumos,” saka SEZ pārvaldniece. Viņa piedāvā dot reģionam kvotu vai izveidot īpašu programmu austrumu pierobežas reģionam, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju.
“Ja mums ir šāda veida pasaules līmeņa uzņēmumi un mēs neko nedarīsim, tas nozīmē, ka tie aizies uz citu valsti un ar to viss beigsies. Ir jāsaprot, ka mums jāstrādā, lai ļoti precīzi īstenotu tās lietas, kas atkarīgas no pašvaldības un valsts, lai uzņēmumiem par to nebūtu jādomā un tie maksimāli attīstītos,” saka Maļina-Tabūne.
Vēl viens ierobežojošais faktors, ko min investori, ir SEZ darbības termiņš, kas beigsies 2035. gadā. “Ja nāk lieli, nopietni uzņēmumi, tas ir daudz par īsu,” saka Maļina-Tabūne, piebilstot, ka uzņēmumi savu attīstību plāno nevis uz pieciem, septiņiem vai desmit gadiem, bet ilgtermiņā. Tāpēc vēlas lūgt valdībai un Saeimai šo termiņu pagarināt vai pat pilnībā noņemt.
“Man ir viena meitene, kas mums visu laiku palīdz ar šādām lietām – raksta papīru kalnus un sporta pēc visur iesniedz dokumentus,” stāsta Dzērve, piebilstot, ka pirms nepilna gada tieši viņa ieteica uzņēmumam iegūt SEZ statusu.
Viņš atzīst, ka par nodokļu atlaižu priekšrocībām vēl pāragri spriest. “Ja tas attiektos uz darbinieku ienākuma nodokļiem, es teiktu – super, bet nekustamā īpašuma nodoklis varbūt nav tik sāpīga sadaļa,” saka Dzērve. Uzņēmums tikko iesniedza gala dokumentāciju par pamatlīdzekļu iepirkumu, ko realizēja SEZ ietvaros, tomēr viņš piebilst – ja SEZ nebūtu bijusi, iekārtas, visticamāk, būtu iegādātas jebkurā gadījumā.
Arī dividendes izņemt ar nodokļu atlaidēm šobrīd nav aktuāli, jo peļņa tiek reinvestēta uzņēmumā. “Bet tas ir šobrīd – varbūt pēc pieciem gadiem mēs pēkšņi gribēsim kaut ko iesākt ar tām finansēm,” piebilst Dzērve.
Taču galvenais ieguvums kopš SEZ statusa iegūšanas ir atpazīstamība. “Kopš esam SEZ, par mums zina visi, kam tas jāzina, un viņi šo informāciju padod tālāk. Pirms kāda laiciņa šeit viesojās cilvēki no Pasaules Bankas un Eiropas Komisijas. Viņus interesēja, ko mēs darām, kā to darām, kāpēc mums tas izdodas un ko vajadzētu darīt, lai izdotos vēl labāk,” stāsta Dzērve, piebilstot, ka bez SEZ statusa viņi šurp nebūtu atbraukuši un par uzņēmumu neviens neko nezinātu.
Foto: Sauna Lab, publicitātes foto
“Šajā posmā, kamēr esam mazs vai vidējs uzņēmums un tikko iestājušies SEZ, jūtam pastiprinātu uzmanību un rūpes: “Ei, jums kaut ko nevajag?” Kopš iestāšanās SEZ LIAA zvana un informē par dažādām programmām, mēs esam tajā apritē, tajā “klubiņā”,” stāsta Dzērve, piebilstot, ka lielākam uzņēmumam vēlāk varbūt būs vēl interesantāk. “Kāpēc gan nebūt jau pašā sākumā iekšā, ja mūs tur ņem?” retoriski vaicā uzņēmuma vadītājs.